Biržu novada mīklas un noslēpumi!

Vispārīga informācija

Biržu novada mīklas un noslēpumi!
08.08
25/24 Eur
7.00- izbraukšana no Daugavpils
Sodelišku muiža (Sodeliškiu dvaro sodyba)    
Jūs redzēsit skaistu etnogrāfisko muižu!
Muižā ir atveidota 20. gs.  Aukštaitijas klasiskās muižas sēta.
Sētu grezno senas dzirnavas, kas vēl darbojas. Šeit ir savākta iespaidīga  dažādu  sadzīves piederumu vēsturiskā kolekcija: gludekļi, mazgāšanas dēļi, svari, lielās māla krūzes un citi.
Pagalmā varēsit redzēt tvaika traktorus. Viens no tiem ir ražots 1839.gadā, bet, neskatoties uz savu cienījamo vecumu, vēl darbojas. Traktori nav muižas saimnieka vienīgais lepnums.

Blakus muižai ir parks, kurā dzīvo brieži un mufloni.

Degustācija muižā  (pusdienas)!
Ierašanās Biržos
Birži - viena no senākajām Lietuvas pilsētām, kas ir izvietojusies starp divām upēm un diviem ezeriem.
 Pastāv  vairāki viedokļi par pilsētas nosaukumu. Vieni apgalvo, ka pilsētas nosaukums ir cēlies no bērza nosaukuma (liet. beržas)- senos laikos šajā apkaimē bija lieli meži, kuros auga daudz bērzu.
Citi uzskata, ka pilsētas nosaukums cēlies no vārda “birže” (līnija, robeža) – Birži atrodas netālu no Lietuvas – Latvijas robežas.
Biržu pils apmeklējums.
Biržu pils muiža – bijušā Radvilu dzimtas muiža Biržu pilsētā, Lietuvas ziemeļos. 
1586.-1589. gadā to uzcēla Krištofs Radvils. Mūsdienu tēlu pils ieguva 1985.gadā. Biržu pilī ir iekārtots muzejs. Tajā aplūkojamās ekspozīcijas iepazīstina gan ar Biržu un Lietuvas vēsturi, gan ar dabu un tautas mākslu.
Ekskursija pa Biržu pili ar gidu.

Gājēju tilts pār Širvēnas ezeru
Širvēnas ezers ir vecākā mākslīgā ūdenskrātuve Lietuvā. Tas izveidots 1575. gadā, aizsprostojot divas cauri Biržiem tekošas upes, lai sargātu pieeju cietoksnim un pilsētai. Ezera rašanās tiek saistīta ar Biržu aizsardzības cietokšņa būvniecību. Purvainajā vietā izveidotais 400 ha lielais ezers droši aizsargāja pili un pilsētu no ziemeļu puses. 1928. gadā, kad otrā ezera pusē, Astravas muižas ēkās tika izveidota linu fabrika, pāri Širvēnas ezeram tika uzbūvēts 525 m garš un 2,45 m plats gājēju tilts, kas savieno Astravu un Biržu pilsētu. Tagad Širvēnas ezera platība ir apmēram 325 ha, bet 525 m garais tilts pār to ir garākais gājēju tilts pāri ezeram Lietuvā. Šodien šo tiltu apmeklē gan makšķernieki, gan jaunlaulātie, pilsētnieki un pilsētas viesi.
Mēs pa tiltu aiziesim līdz Astravas muižai
Astrava — Biržu pilsētas daļa Širvēnas ezera ziemeļu krastā pie Apaščas upes. 1811. gadā kunigaitis Domininiks Radvils Biržu zemes pārdeva grāfam Mīkolam Tiškevičam, tomēr tikai 1844. gadā pirkums tika atzīts par Tiškevičiem piederošu. Viņi sagrauto cietoksni vairs neatjaunoja, bet otrā Širvēnas ezera pusē izveidoja savu rezidenci. 1862. gadā Astravā grāfi uzcēla divstāvu muižu ar apskates torni.  Itāliešu villu stila muižas ēka ir viena no skaistākajām romantisma laikmeta muižu rezidencēm Lietuvā. Muižā bija daļa Tiškeviču un Radvilu arhīva, bibliotēka, kurā atradās  XV—XVII gs. grāmatas, arheoloģijas, etnogrāfijas, mākslas kolekcijas, kas XIX gs. beigās — XX gs. sākumā tika izvestas uz Viļņu un Parīzi. Bez muižas dzīvojamās ēkas muižas kompleksu veidoja arī zirgu staļļi, suņu piķiera mājiņa, dzirnavas, saimniecības ēkas, aizsprosts-tilts. Ap muižas ēku atradās jauks parks ar dīķiem. 1860. gadā uzceltais tilts-aizsprosts līdz pat  1986. gadam  noturēja  Širvēnas ezera ūdeņus. Pie muižas ieejas stāvēja divas no Sanktpēterburgas atvestas metālā izlietas lauvas, kas 1938. gadā kā dāvana nonāca Kauņas Vītauta Dižā kara muzeja dārzā. Astravas muižu tagad grezno lauvu kopijas, kas atlietas betonā.
Novērošanas tornis
Biržu reģionālā parka teritorijā pie Kirkilu karsta ezeriņiem uzcelts novērošanas tornis, kura forma atgādina kanoe laivu vai grimstošu laivu. Torņa augstums – gandrīz 32 metri. 30 metru augstumā esoša novērošanas laukuma platība – gandrīz 30 kvadrātmetri. Pirmajā stāvā ir 27,75 m2 amfiteātris, paredzēts cilvēku sapulcēšanai, nelieliem pasākumiem vai vienkārši atpūtai.
Novērošanas torņa ierīkošanas mērķis – radīt labvēlīgus apstākļus apmeklētājiem iepazīties ar vienām no galvenajām Biržu parka vērtībām – Kirkilu ainavas liegumā esošo karsta kriteņu reljefu. No novērošanas torņa paveras brīnišķīgs skats – 30 ar ūdeni pilnu karsta kriteņu, kuras sauc par Kirkilu lieguma ezeriņiem, to diametrs ir aptuveni 35 m un vairāk.
Biržu reģionālais  parks. Ekskursija.
Biržu novadā vārdi „Kaut Tu zemē nogrimtu...!” var piepildīties vistiešākajā nozīmē... Apakšzemes ūdenim zemes dzīlēs izskalojot šķīstošos ģipša, kaļķakmens, dolomīta, krīta un sāls slāņus, zeme iegrūst — veidojas karsta kritenes, ko lietuviski sauc „smegduobės”. Rajonā to ir ap 9000, to skaits pastāvīgi palielinās.   Ļoti daudz kriteņu iegruvušas dziļāk par gruntsūdens līmeni, tādēļ tās pārvērtušās par ezeriņiem. Ezeru teritoriju veido vairāk nekā 30 savienoti ezeriņi, kuru platība ir lielāka par 4 ha. Šie karsta ezeriņi ir īpaši pievilcīgi ar saviem līkumainajiem krastiem, skaistajām pussaliņām, sašaurinājumiem, līčiem un salām. Kirkilu ezeri — unikāls ainavas elements, vienīgais tāds Baltijā.  Ezerā sastopamas arī lielas upju un ezeru zivis, piemēram ālanti. Tiek uzskatīts, ka tās pa apakšzemes kanāliem atpeld no upēm.
Karajimišķu ainavas liegums atrodas apmēram 3 km uz rietumiem no Biržiem. Lieguma teritorijā ir visblīvākais karsta kriteņu skaits (vairāk par 200 gab./ uz km2.). Pati pazīstamākā un lielākā karsta kritene ir „Govs ala” („Karvės ola”). „Govs ala” ir gandrīz apaļa piltuvveida karsta kritene. Speleologi uzskata, ka tai ir apmēram 200 gadi. Kritenes diametrs ir 10—12 metri, dziļums — apmēram 12,6 m. Bedres dibenā ir vaļējs caurums. 9 m dziļās karsta kritenes dibenā ir 5 atzari (Slapjā ala, Šaurais caurums, Sikspārņu ala, Krupja ala) un 1,5 m dziļš apakšzemes ezeriņš. „Govs alas” veidošanās aizvien vēl aktīvi turpinās. Tās parametri, alu garums, kritenes forma, citi tukšumi mainās. Stāsta, ka šajā vietā kādreiz zemē iebrukusi govs — pie alas palicis tikai ķēdes gals.
Karajimišķu ainavas liegumā var atrast vēl citas nozīmīgas kritenes, tās ir — „Ģeologu”, „Lapsas”, „Ievas” un „Lieldienu” kritenes. Ainavas liegumā izveidota kritenes „Āpša ala” ģeoloģiskā izziņas taka
Došanās mājās ar labu noskaņojumu!

Ceļojuma maksā ietilpst:

  • Transporta pakalpojumi;
  • Grupas vadītāja pakalpojumi;
  • Labs noskaņojums un pozitīvas emocijas.

Papildizmaksas:
  • Ekskursija pa Biržu Reģionālo parku - 3.00 EUR
  • Birži pils (ar arsenālu) – 3.00 EUR/ 2.00 EUR (skolēniem un pensionāriem)
  • Sodelišku muiža (ekskursija) - 4.00 EUR
  • Degustācija muižā  (pusdienas) – 6.00 EUR

Ieejas biļešu cena var mainīties!
Rezervēšanas standartnoteikumi:
  • Rezervēt vietu braucienam var: piezvanot pa tālr. 6-54-20466, 26617848, aizpildot pieteikumu mājaslapā www.mari.lv, nosūtot pieteikumu uz e-pastu info@mari.lv
  • Rezervējot vietu bez apmaksas rezervācija ir derīga 3 dienu laikā, pēc tam firmai ir tiesības anulēt rezervāciju.
  • Rezervējot vietu, klients iemaksā avansu 20% apmērā no brauciena maksas.

Svarīga informācija:
  • LR pilsoņa vai nepilsoņa pasei jābūt derīgai vismaz 6 mēnešus pēc atgriešanās.
  •  Tūroperators ir tiesīgs mainīt ekskursiju secību ceļojumā
  • Iespējamas nelielas grafika izmaiņas, vēla ierašanās viesnīcā un atgriešanās mājās sakarā ar neparedzētiem apstākļiem, (piemēram nelabvēlīgu ceļu satiksmes situāciju)
  • Ekskursijas notiek krievu valodā
  • Brīvs laiks būs paredzēts ja nebūs neparedzēti apstākļi, satiksmes sastrēgumi un citas atkāpes no grafika
  • Dodoties ceļojumā arī bērniem ir nepieciešama pase. Nepilngadīgiem bērniem (līdz 18 gadiem) nepieciešama arī dzimšanas apliecība. Ja nepilngadīgais ceļo bez vecākiem, arī notariāli apstiprināta pilnvara.
  • Klienta iemaksātās naudas apdrošināšanas līgums NR 676047034, AAS "BALTA"
  • Minimālais skaits izbraukuma ekskursijās 30
  • Ieejas biļešu un citu papildizdevumu cenas, valūtas kurss, kā arī programmā norādītie laiki ir orientējoši un var mainīties.
  • Firma nenes atbildību par izmaiņām objektu darba laikos,  par neprecīzu informāciju, ko snieguši objekti,  kā arī par objektos bez iepriekšēja  brīdinājuma atceltiem pasākumiem.

Rezervēt
Jautājumi?
(+371) 292 471 10 (+371) 266 17 848 info@mari.lv 09:00 ~ 17:00 (P.-Pt.)
13:00 ~ 14:00 (Pusdienu pārtraukums)