Datumi
No Līdz Dienu skaits Стоимость Стоимость *
22.08.2019 02.09.2019 12 450.00 €
05.09.2019 16.09.2019 12 450.00 €
Vispārīga informācija

 Rīga  Polija (nakts viesnīcā) - Bratislava (Slovākija) – Horvātija (nakts viesnīcā) – Neuma (Bosnija un Hercegovina) - Čaņja (7 naktis 4* viesnīcā pie jūras. Brokastis + vakariņas. Melnkalne)) – Perasta(Melnkalne) – Boko-Kotoras līcis (Melnkalne) – Dievmātes sala uz rifa (Melnkalne) – Kotora (Melnkalne) – Ostrogas un Moračas klosteri (Melnkalne) – Skadaras ezers(Melnkalne) – Taras un Moračas upju Kanjoni (Melnkalne) – Durmitora nacionālais parks (Melnkalne) – Melnais ezers(Melnkalne) – Žabljak (Melnkalne) – Škodera (Albānija) -  Rozafa cietoksnis (Albānija) – Ulciņa (Melnkalne) – Lielā Pludmale (Melnkalne) - Piva upes Kanjons (Melnkalne) - Piva klosteris (Melnkalne) – Nacionālais vakars Vīna Namā (Melnkalne) – Budapešta (Ungārija) -Polija (nakts viesnīcā) – Rīga

 

 Apmešanās komfortablā viesnīcā. Cilvēku izvietošana pa 2-3 cilvēkiem istabiņā.


 


Izbraukšanas datumi

 
Pilnā tūres cena. EUR Tūres cena ar atlaidi.
EUR
Rezervējot līdz 
 20.07.2019

Tūres cena ar ekskursijām


no 105-180 EUR

Piemaksa SGL.
EUR
Papildvieta autobusā.
EUR
  27.06 – 08.07 540 490 (450) 450              150                    160

 

         
  22.08 – 02.09 560 510 (470) 470 160 170
  05.09 – 16.09 540 490 (450) 450 160 160
  19.09 – 30.09  540 490 (450) 450   160 160

Ceļojuma programma:

1. diena. Izbraukšana no Rīgas 6.00. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Nakts viesnīcā. 

2. diena. Pārbrauciens uz Slovākiju. Jauna ekskursija pa Bratislavu. Horvātija. Nakts viesnīcā.

3. diena. Pārbrauciens uz Melnkalni. Pusdienu pauze Neumā. Čanja. Ierašanās un iekārtošanās viesnīcā.

4. diena. Ekskursija gar Boko – Kotoras līci ar Perastas, Kotoras, Budvas pilsētu un Dievmātes salas uz rifa apmeklējumu.

5. diena. Ekskursija uz Taras un Moračas upes kanjoniem, Moračas klostera apmeklējums.

6diena. Ekskursija uz Ostrogas klosteri. Dienas otrajā pusē brauciens ar kuģīti pa Skadaras ezeru ar uzkodām, vīnu un vakariņām Virpazarā.

7dienaEkskursija uz Albāniju ar Rozafa cietokšņa un Ulciņas apmeklējumu, atpūtu Lielajā pludmalē un pusdienām Škoderā.

8diena.  Ekskursija uz Piva upes kanjonu ar Piva klostera apmeklējumu un atpūtu Piva ūdenskrātuves krastā.

9dienaAtpūtas diena. Nacionālais vakars ar mūziku,vīnu degustāciju, uzkodām un pusdienām Vīna Namā.

10diena. Pārbrauciens uz Budapeštu. Nakts viesnīcā.

12. diena. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Ierašanās Rīgā ~ 24.00 

Ceļojuma apraksts:

1. diena.

Izbraukšana no Rīgas plkst.6.00. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Nakts viesnīcā.

2. diena.

Mūsu aizraujošais ceļojums sāksies ar Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas apmeklējumu, kur mums ir plānota autobusa – kajāmgājēju ekskursija ar vietējo gidu. Ekskursiju mēs sāksim ar pastaigu pa Bratislavas pils teritoriju. Pils paceļas augstu virs pilsētas, un no tās mūriem paveras brīnišķīgs skats uz Donavu, māju dakstiņu jumtiem un tiltu ar restorānu lidojošā šķīvīša formā.

Pēc tam mēs dosimies lejā uz pilsētas vēsturisko centru, kur turpināsim iepazīties ar galvenajiem objektiem, skaistākajiem namiem – pilīm un sakrālajiem pieminekļiem.

Pēc ekskursijas ieplānots brīvs laiks pusdienām.

Nakts viesnīcā.

3. diena.

Ceļš uz Melnkalni ir ļoti skaists. Ungārijas stepes mijas ar Horvātijas kalnu pārejām, aiz kurām skatienam paveras Jadranas jeb Adrijas jūra. Dažas stundas brauciena pa autobāni, pusdienas Bosnijas-Hercegovinas pilsētā Neumā, apstāšanās fotopauzei pie Dubrovnikas, pārbrauciens ar prāmi pāri Boko-Kotoras līcim, un mēs jau iebraucam kūrorta pilsētiņā Čanjā. Šīs pilsētiņas raksturīgākā iezīme – viena no Melnkalnes labākajām pludmalēm. Ar savām baltajam smiltīm, kas sajaucas ar sīkiem olīšiem, tā atgādina pērļu klājumu. Tieši tādēļ šo vietu sauc par Pērļu krastmalu (Biserna obala).

Pēc iekārtošanās komfortablajā viesnīcā “Montenegro”, kuras lieliskā īpatnība ir neliela, aprīkota virtuve numuriņos un jauks restorāns, kurā mēs brokastosim un vakariņosim. Mums vēl paliks laiks peldei Adrijas jūra un pastaigai pa promenādi. Kultūras dzīve Čanjā neapstājas līdz ar krēslas iestāšanos: šeit notiek daudzi festivāli, uzstajas populāri muzikanti un estrādes mākslinieki. Gandrīz vai visu nakti darbojas daudzās kafejnīcas un restorāni....Taču galvenā pludmale ar savu jautro un trokšņaino naktsdzīvi paliek nedauz malā no mūsu viesnīcas, tāpēc neērtības, kas saistītas ar troksni praktiski visās kūrortpilsētās, mūsu tūristus netraucēs.

Visas istabas aprīkotas ar dušu, WC, kondicionieri. No viesnīcas līdz jūrai ~ 200 m

4. diena.

Mūsu pirmajā atpūtas dienā Melnkalnē piedāvājam doties ļoti interesantā ekskursijā gar Boko-Kotoras līci. Līcis ir Pasaules skaistāko līču kluba biedrs un iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Lielākais līcis Adrijas jūras krastā ir ievērojams dabas un vēstures objekts. Līcis 30 km garumā iestiepjas sauszemē, veidojot dabīgu un ērtu ostu kuģiem. Ne velti senie līča iedzīvotāji bija labākie jūrnieki un pirāti. Boka vecitāļu valodā nozīmē „mute” vai „rīkle”. Tik dzejiski šo pasakaini skaisto vietu nosaukuši jūrasbraucēji! Dabas skaistumu vārdos grūti izteikt. Grandiozi, burvīgi, pasakaini – tādiem epitetiem šo vietu apzīmē visi, kam vien palaimējies to redzēt.

Pirmā mūsu pietura gleznainaja Perastā, kura 18.gs. bija plaukstoša ostas pilsēta un galvenais kuģubūves centrs Adrijas jūras piekrastē. Dzīvoja šeit ļoti bagāti cilvēki, kuģu īpašnieki un kapteiņi, kuri pilsētiņā ar 2000 iedzīvotaju, uzcēla 30 pilis un 20 baznīcas. Šeit tika atvērta pirmā slāvu jūrskola, kurā 1698. gada mācījās 17 jauni krievu muižnieki, kurus apgūt zinības bija aizsūtījis Pēteris I. Taču pēc Venēcijas un Dubrovnikas krišanas no bijušās greznības maz kas palicis.

Perastā mēs pārsēdīsimies kuģīti un apmeklēsim Sv. Dievmātes salu. Kā vēsta leģenda, uz klints Boko-Kotoras līcī 1452.gadā divi jūrnieki no Perastas, brāļi Mortešiči, atrada Dievmātes svētbildi, un tā vienu no brāļiem izdziedināja no slimības. Ziņa par šo svētbildi un brīnumaino izdziedināšanu ātri vien aplidoja visu jūrnieku brālību. Jūrnieki nozvērējās uzcelt Svētās Dievmātes-jūrnieku aizstāves baznīcu. Apmēram 200 gadus vietējie iedzīvotāji un jūrnieki pie šīs klints noslīcināja ieņemtos pirātu kuģus un arī savu kuģu vrakus, bet, saskaņā ar speciālu likumu, katram garām peldošajam kuģim bija pienākums šeit iemest akmeni. Rezultātā vientuļās klints vietā šeit izveidojās paliela saliņa kuģa formā.

Uz mākslīgās salas uzcēla ļoti krāšņu katoļu dievnamu. Dievnama iekšpusi rotā jūrnieku Dievmātei dāvātās 2500 zelta un sudraba plāksnītes. Uz šīm plāksnītēm iegravēti jūras kauju skati, vētras un citi notikumi, no kuriem jūrnieki izglābušies, lūdzot Dievmātes palīdzību. Dievnama muzejā, kas vienlaikus ir arī dārgumu glabātuve un gleznu galerija, glabājas Debesu Vissvētākai Mātei ziedotās dāvanas. Sienas rotātas ar kuģu formā izveidotām eļļas lampiņām. Arī šīs eļļas lampiņas ir jūrnieku dāvanas pēc atgriešanās no tāla jūrasbrauciena. Dievnams darbojas joprojām un katru svētdienu tajā notiek laulību ceremonijas. Virs Dievmātes svētbildes visa siena noklāta ar līgavu ziedu pušķiem, tos viņas dāvā Dievmātei kā savas ģimenes laimes ķīlu…

Nākošā pietura ir pašā skaistākajā Melnkalnes pilsētā Kotorā, kura arī ietverta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un pazīstama kā visplašākais tirgus ar viszemākām cenām visā Horvātijas un Melnkalnes Adrijas jūras piekrastē. Katoras pilsēta kā cietoksnis ir apjozta ar aizsargmūri. Virs rietumu Jūras vārtiem akmenī iecirsts bijušā Dienvidslāvijas vadītāja Josipa Broz Tito aforisms: „Sveša mums nevajag, bet savu neatdosim”. Aiz mūra redzamas senās, šaurās ieliņas ar tikpat senām celtnēm, veikaliem, kafejnīcām un restorāniem ar skatu uz jūru. Pilsētas centrā ir 3 baznīcas – vispazīstamākā ir 1166.gadā celtā Sv.Tripuna katedrāle, kurā glabājas mocekļa Sv. Tripuna pīšļi, kurus atgādāja no Konstantinopoles 9.gs.

Patīkami, ka atšķirībā no citām Adrijas jūras piekrastes pilsētām, Kotorā nav daudz tūristu. Līdz ar to panākts zelta vidusceļš – kad iedzīvotāji netiek traucēti un pilsēta nav pārvērtusies par atrakciju tūristiem.

Pilsētas skaistumu īpaši pasvītro iespaidīgā fortifikācijas sistēma, kas tiek saglabāta kā pasaules kultūras mantojums. Sienu augstums ir līdz 20 m un platums līdz pat 15 m. Pie kam šīs sienas apjož ne tikai pašu Kotoru, bet stiepjas arī augstu kalnā līdz senajam Sv.Ivana cietoksnim. Līdz tam var nokļūt 30-40 min. laikā, bet tas ir to vērts – no cietokšņa atveras pasakains skats uz apkārtējiem kalniem, Kotoru un Kotoras līci. Bet tiem tūristiem, kam nav pa spēkam iekarot šo virsotni, pietiks veikt tikai daļu no ceļa, jo arī no 110 m augstumā esošās pamestās XV.gs. baznīcas laukumiņa paveras neaizmirstams skats.

Savu šodienas ceļojumu mēs noslēgsim Budvā – Melnkalnes galvaspilsētā, kurā pabijuši gan feniķieši, gan senie grieķi un romieši. Izejot cauri vārtiem, kuri kādreiz uz nakti tika slēgti, mēs nokļūstam viduslaiku pilsētā ar senlaicīgām ieliņām un maziem pagalmiņiem, kur ik uz stūra var pamanīt kādas kivi vai krāšņu ziedu audzes. Pec nelielas pastaigas pa vēsturisko centru un iepazīšanās ar kultūras pieminekļiem, atgriezīsimies mūsu viesnīcā, kur mūs gaidīs gardas vakariņas “zviedru galda” veidā.

Nakts viesnīcā.

5. diena.

Šodien mēs dosimies visas dienas ekskursijā uz Melnkalnes kontinentālās daļas ziemeļiem, uz vienu šī reģiona ievērojamākām vietām – Taras un Moračas upju kanjoniem.

Braucot pa kalniem mēs redzēsim Skadaras ezeru, izbrauksim cauri Melnkalnes galvaspilsētai Podgoricai, apmeklēsim uz viena no skaistākiem kanjoniem Eiropā – Moraču un kanjona labajā krastā izvietojušos XIII gs. klosteri. Klosterī iespējams nobaudīt uz vietas darīto melnkalniešu nacionālo dzērienu rakiju. Bet nobaudīt gan vajag ar mēru…

Pēc klostera apskates mēs dosimies tālāk uz Durmitora kalnu un Taras upes kanjonu, kas pēc sava garuma un dziļuma ir otrais pasaulē pēc Kolorado kanjona. Interesanti, ka 1980. Gadā Taras upes baseins, kā pirmatnējās dabas liegums, ierakstīts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pašu upi tās skaistuma un tīrā ūdens dēļ sauc par “Eiropas asarām”. Ūdens ir tik tīrs, ka to var dzert bez attīrīšanas. Taras upes ielejā ir bagāta flora un fauna. Šeit aug melnā priede, austrumu skābarži , melnās apses, liepas un dižskābarži. Augstāk klintīs var sastapt arī korķozolu, kļavu un ozolu. Vēl augstāk –virs 1000 m aug egles un pihtas. Taras upes kanjonā saglabājusies viena no pēdējām Eiropā melnās priedes (Crna poda) audzēm ar neparasti augstiem ap 400 gadus veciem kokiem, no kuriem daudzi sasniedz 50 m augstumu.

Pie unikālā Džurdževiča Tara tilta mums būs foto pauze. Tilts ir Taras upes simbols, tas ir visaugstākais tilts Eiropā un ir 145 m garš un 135 m augsts. Tilts uzbūvēts 1937. Gadā. Otrā pasaules kara laikā tilts tika sagrauts un no jauna atjaunots 1946.gadā, Patlaban šis tilts ir viens no tūristu iecienītākajiem Melnkalnes objektiem. Pāri kanjonam, paralēli tiltam novilkta trose un tūristus, kam gribas ķert asas sajūtas, iesēdina speciālā trosē piestiprinātā sēdeklī un palaiž pāri bezdibenim. Jautrības pietiek visiem – gan tam, kas kā putns lido pāri kanjonam, gan tiem, kas šo lidojumu fotografē vai uzņem video.

Mūsu ekskursiju beigsim Durmitoras Nacionālajā parka, kurā atrodas kalnu slēpošanas kūrorts Žabljak un Melnezers. Augstkalnu Melnezerā mums paredzēta peldēšanās un atpūta.

Nakts viesnīcā.

6. diena.

Šodien mums ieplānots brauciens uz Melnkalnes visievērojamāko klosteri – brīnumdarītāju klosteri Ostrogu.

Stāvajā klints sienā iecirstais XVII gs. klosteris Ostrog, uz kuru mēs dosimies, ir pēc apmeklētības trešā svētvieta pareizticīgo pasaulē. Liekas, ka klosteris burtiski karājas gaisā virs Belopavličes līdzenuma. Ceļš uz klosteri ir tik stāvs, ka mums nāksies pārsēsties speciālos mikroautobusos – tūristu autobusi pa šo ceļu nevar izbraukt.

Ostrogas klostera nozīmīgumu Melnkalnē var salīdzināt ar Meteoru Grieķijā. Šeit glabājas Svētā Ostrogas Vasīlija brīnumdarītāja svētie pīšļi. Dažādu reliģiju svētceļnieku tūkstoši šeit ierodas, lai pielūgtu svēto brīnumdari un izlūgtos miesas un dvēseles dziedināšanu. Svētā Ostrogas Vasīlija diena -12.maijs Melnkalnē tiek svinēts līdzīgi kā Ziemassvētki un Lieldienas.

Savu nosaukumu klosteris ieguvis no kalna, pie kura tas atrodas. Mūsdienās šo klosteri godina tāpat kā Jeruzalemes svētvietas. It sevišķi turku jūga laikā klosteris bija nacionālās ticības un ideju glabātājs. Sv.Vasīlija laikā tieši šis klosteris bija vieta, kur pulcējas serbu patrioti- haiduki, lai cīnītos pret turku jūgu.

Vedenskas baznīcas relikvārijā glabājas šķirsts ar Sv. Vasīlija svētajiem pīšļiem, kā arī 1732. gada lūgšanu grāmata un ar 1779.gadu datētie baznīcas svečturi. Apmeklējis Ostrogu 1903. gadā krievu ceļotājs E.Markovs rakstīja: „Pīšļi ir melnkalniešu lielākais svētums. Viņi gatavi atstāt naidniekam nodedzināšanai savas mājas, pamest sievas un bērnus likteņa varā, bet sava glābēja svētos pīšļus aizstāvēs līdz pēdējai asins lāsei”. Pēc būtības pareizticīgo klosteris ir vienīgais pasaulē ,kuru bez pareizticīgajiem apmeklē arī katoļi un musulmaņi.

Ostrogas klosteris ir tik spēcīga svētvieta, ka šeit tiek dziedināti pat neglābjami slimie.

Tieši no klints klosterī tek svētavots. Leģenda vēsta, ka Sv. Vasīlijs piesitis klintij ar roku, un no tās sācis tecēt svētais ūdens. Netālu atrodas laukumiņš, kur 1000 m. augstumā aug vecs vīnogulājs. Tas izauga tieši uz klints kad Sv.Vasīlijs nomira, - vairāk kā pirms 300 gadiem. Tas aug un dod augļus augstkalnu apstākļos, kādos vīnogulāji vispār nevar augt. Uzskata, ka arī šim vīnogulājam piemīt brīnumdarītāja spēks un pie tā brauc ar neauglību sirgstošas sievietes.

Ostrogā priecājas par katru apmeklētāju, lai kādai konfesijai viņš piederētu, arī nekristītajiem. Dievs pats zina, kā palīdzēt cilvēka dvēselei. Blakus klosterim ir veikaliņi, kuros var nopirkt sveces, lūgšanu krelles ,amuletus un pat svētbildes no materiāla, kas smaržos ilgstošu laiku. Katram, kas nopērk sveces, kā dāvanu pasniedz svaidītās eļļas un svētā ūdens pudelītes. Ūdeni var atvest mājā un pieliet parastajam ūdenim. Pat neliels svētā ūdens daudzums parasto ūdeni pārvērš dzīvā ūdenī ar tīra avota ūdens garšu. Ja Melnkalnē kādam stāsti par Ostrogu vai piemini Svēto Vasīliju, melnkalnieša - sarunu biedra seja atplaukst bērnišķīgā smaidā, it kā būtu saņēmis mīļu sveicienu no kāda tālumā.

Atpakaļceļā mēs apstāsimies pie neliela restorāniņa, kur tūristi par samērīgu samaksu varēs nobaudīt melnkalniešu gaumē gatavotu jēra gaļu vai ceptas foreles.

Nakts viesnīcā.

7. diena.

Šodien mēs dosimies ekskursijā uz Albānijas pilsētu Škoderu. Pilsētu nodibināja imperators Konstantīns Lielais. Kādreiz Škoderu sauca par Rozafu, šis ilīriešu nosaukums ir arī cietoksnim, kas jau 2500 gadus slejas pāri pilsētai.

Mēs apmeklēsim šo iespaidīgo cietoksni, ko apmēram III. gs. pirms mūsu ēras Diras un Bojanas upju ielokā uzcēla ilīriešu ciltis. Kas tikai necentās šo cietoksni ieņemt. Pie Rozafas sienām stāvējuši romiešu leģioni un osmaņu karapūļi, bet XX gs. tas piedzīvoja arī melnkalniešu aplenkumu. Neskatoties uz tādu raibu pagātni, Rozafas cietoksnis arī šodien izskatās visai iespaidīgi. Saglabājušas ne tikai varenās sienas ar neieņemamiem bastioniem, bet arī dažas celtnes cietokšņa iekšpusē. Piemēram, vienā no kazarmām šodien atrodas muzejs. Muzeja ekspozīcijā ir kā monētas un ilirijiešu sadzīves priekšmeti, kā arī priekšmeti no vēlāka perioda, kad Balkānos valdīja turki.

Skumja leģenda vēsta, ka šo cietoksni cēla trīs brāļi. Bet viss, kas dienā tika uzcelts, naktī sabruka. Tad pie brāļiem atnāca kāds viedais vīrs un teica: “jums neuzcelt šo cietoksni, ja neziedosiet jaunu meiteni”. Brāļi nolēma ziedot vienu no savām sievām. Par upurējamo kļūs tā sieva, kura pirmā atnesīs pusdienas. Kad pienāca pusdienlaiks, ēdienu atnesa jaunākā brāļa sieva Rozafa. Viņa piekrita ziedot sevi, lai cietoksnis tiktu uzcelts, bet ar vienu noteikumu – lai tiktu iemūrētā tā, ka ar vienu krūti varētu barot savu mazo bērniņu. Tā arī notika. Cietoksnis nes Rozafas vārdu, bet no cietokšņa sienas it kā joprojām tekot piens…

Protams, tūristus cietoksnim piesaista ne tik daudz leģenda, cik pasakainais skats, kas paveras no cietokšņa sienām.

Mūsu nākošā pietura – Lielajā pludmalē – visslavenākajā Melnkalnes pludmalē. Tās garums ir 13 km, platums 60 m. Vietējie iedzīvotāji to sauc par Ulciņas Kopakabanu. Pludmali sedz smalka smilts (granulas diametrs 0,1-5 mm) kuru bagātā minerālu satura dēļ uzskata par ārstniecisku. Pludmali ieskauj krāšņa Vidusjūras augu valsts.

Pēc atpūtas un peldēšanās pludmalē mēs dosimies uz Ulciņu – pašu tālāko Melnkalnes dienvidu pilsētu, kas atrodas netālu no robežas ar Albāniju. Ilgus gadus šī senā nocietinātā pilsēta bija pirātu un vergu tirgotāju atbalsta punkts Adrijas jūrā. Interesanti, ka melnādaino vergu pēcnācēji vēl tagad dzīvo šajā apvidū. Pilsētas cietuma sienās bija ieslodzīts arī slavenais rakstnieks Migels de Servantess Saevedra. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka Dona Kihota mīļotās Dulcinejas vārds radies tieši pateicoties pilsētās nosaukumam, kā to dēvēja venēciesši – Dulsinjo.

Atgriešanās Čanjā. Nakts viesnīcā.

8. diena.

Šodien mēs dosimies uz Piva upes Kanjonu, kas tiek uzskatīts par vienu no pašiem skaistākajiem, pievilcīgākajiem un noslēpumainākajiem valstī. Smaragdzaļais ūdens, augstās klintis, uz kurām apmetas zelta ērgļi, augu daudzveidība- tas viss piepilda kanjona plašumu ar dabas jaunavīgo skaistumu. Piva upes kanjona garums sastāda aptuveni 34 km, bet kanjona dzilums dažās vietās sasniedz 1200 metrus.

1975. gadā Žabljakā Piva upē tika izveidots dambis Mratin, kā rezultātā izveidojās mākslīga ūdenskrātuve, kas kļuva pazīstama ar nosaukumu Piva ezers.Šī ūdenskrātuve ir otrā lielākā visā Melnkalnē. Ezera maksimālais dziļums sasniedz 188 m. Atrodas 675 m augstumā v,j,l.

Ekskursjas laikā mēs apmeklēsim Piva klosteri, kas ir Melnalnes neuzvaramā garīguma simbols. Apmetne šeit tka izveidota XVI s., kad lielākajā valsts daļā saimniekoja Osmaņu impērijas karaspēks. Meistariem bija vajadzīgi gandrīz 12 gadi, lai uzbūvētu šo unikālo celtni apbrīnojami skaista vietā- priežu mežā, Piva upes krastā.

Kad klosteri draudēja appludināt sakarā ar HES celtniecību, pateicoties vietējo iedzīvotāju uzņēmībai un slavenāko pasaules speciālistu līdzdalībai, tas tika pārvietots 3 km sāņus. Šis bezprecedenta darbs prasīja 12 gadus – no 1972. līdz 1982.gadam. Ēka tika pilnībā izjaukta, katrs akmens tika numurēts un parakstīts. Tika noņemtas un pēc tam pieliktas pie jaunām sienām unikālas viduslaiku freskas 1260 kvadrātmetruplatībā. Daži avoti vēsta, ka investīcijas Piva klostera pārvietošanai pārsniedza līdzekļus, kas tika iztērēti Piva dambja būvniecībai.

Atpakaļceļā piestāsim enerģētiķu pilsētiņā Plužinē, kur, iespējams, arī varēsim nopeldēties.

9. diena

Šī ir mūsu uzturēšanās Melnkalnē pēdējā diena. Līdz pusdienlaikam mēs atpūtīsimiesm. Pēc tam, pēc vēlēšanās, izmantosim mūsu viesnīcas direktora ielūgumu un kopā ar viņu dosimies uz viņa piepilsētas māju “Vīna Nams”. Programmā: izmeklētu Melnkalnes vīnu un uzkodu degustācija. Mēs nobaudīsim kazas sieru, pršutu, olīves, dažādus salātus, mājas maizi un pusdienās ieturēsimies ar zivju vai gaļas ēdieniem. Pēc tam atpūta un relaksācija. Klausīsimies mūziku, peldēsimies baseinā vai arī izpētīsim viesmīlīgā saimnieka vīna pagrabus ar glāzīti rakijas, sļivovicas vai vīna glāzi. Diemžēl, mūs praktiski nekur neierobežos, atpūta pie dabas solās būt fantastiska. Bet... rīt mums jādodas projām....

Nakts viesnīcā.

10. diena.

Agri no rīta mēs atstāsim viesmīlīgo Melnkalni un turpinām savu ceļojumu pa Horvātijas piekrasti Budapeštas virzienā.

Nakts viesnīcā.

11. diena.

Šodien tūristiem piedāvājam ekskursiju pa Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu. Ekskursijā ar vietējo gidu mēs iepazīsim Budapeštas ievērojamākās vietas: Varoņu laukumu, Budapeštas „Elizejas laukus” – Andraši prospektu, Parlamentu, Zvejnieku bastionu un Karaļa pili, Matjaša katedrāli. Pastaigāsimies pa Peštas vēsturisko centru, uzbrauksim Gellerta kalnā, no kurienes paveras burvīgs skats uz Donavu un Budapeštu.

Pēc ekskursijas ieplānots brīvais laiks, lai iegādātos suvenīrus un arī paēstu pusdienas.

Pārbrauciens uz Poliju.

Nakts viesnīcā.

12. diena.

Brokastis. Brauciens cauri Polijai. Pusdienu pauze. Iebraukšana Rīgā ~ 24.00

P.S. Maršrutā iespējamas nelielas izmaiņas. Ekskursiju secība var mainīties.

Cenā iekļauts:

- brauciens pa maršrutu ar grupas vadītāju,

- 4 naktis tranzīta viesnīcās ar brokastīm,

- 7 naktis viesnīca pie jūras ar brokastīm un vakariņām.

Papildus izmaksas (pēc izvēles):

- medicīniskā apdrošināšana – 12 EUR ( vecākiem par 65 gadiem –20 EUR);

Pilna ekskursijas pakete – 180 (195) EUR , bērniem – 90 (105 ) EUR. Tajā skaitā:

1. izbraukuma ekskursija gar Boko-Kotoras līci ar Perastas, Kotoras, Budvas pilsētu un Dievmātes salas uz rifa apmeklējumu – 25 EUR, bērniem– 15 EUR;

2. izbraukuma ekskursija Taras un Moračas upju kanjoniem – 40 EUR, bērniem– 20 EUR;

3. izbraukuma ekskursija uz Ostrogas klosteri un Cetiņu – 25 EUR, bērniem – 15 EUR;

4. izbraukuma ekskursija uz Albāniju ar Rozafa cietokšņa (ieskaitot ieejas biļeti), Škoderas, Ulciņas un Lielās pludmales apmeklējumu – 40 EUR, bērniem – 25 EUR;

5. izbraukuma ekskursija uz Piva upes kanjonu un Piva klosteri – 40 EUR, bērniem – 20 EUR;

6. jauna ekskursija pa Bratislavu – 10 EUR, bērniem – 5 EUR;

7. ekskursija pa Budapeštu – 15 EUR, bērniem 5 EUR;

P.S. Pilnu ekskursiju paketi var iegādāties vienlaicīgi ar maksu par tūri vai arī atsevišķi. Pērkot pilnu ekskursiju paketi, atlaide 15 EUR.

Papildus (pēc vēlēšanās) izdevumi:

- brauciens ar kuģīti pa Skadaras ezeru (ieskaitot ieejas biļetes nacionālaja parkā) ar uzkodām, dzērieniem, vīnu un vakariņām restorānā ~ 30 EUR, bērniem līdz 12 gadiem ~ 20 EUR;

- pusdienas pa ceļam uz Melnkalni (Neumā) ~ 10 EUR (bez dzērieniem) / 11-12 EUR (ar vīnu, sulu);

- brauciens uz Vīna Namu ar vīnu degustāciju, uzkodām, pusdienām ~ 20 EUR, bērniem līdz 12 gadiem ~ 10 EUR;

- kuģīša biļete uz Dievmātes salu uz Rifa, ieejas biļete baznīcas muzejā ~ 5 EUR.

Patstāvīgi apmaksājami:

- ieejas biļetes muzejos, klosteros...

- taksometrs uz Ostrogas klosteri tur un atpakaļ (~ 3 EUR)

Rezervēt